Kamēr vēl atmiņas kaut cik svaigas un esam mājas būvniecības sākumposmā, vairākos rakstos apkopošu, kā mēs uzsākām “bēgšanu no dzīvokļa”.
Pagājušā gada pavasarī iesākoties lielajai pandēmijai un sākot strādāt no mājām, sapratām, ka jāmeklē pašiem sava zeme, kur darboties, iekopt, jo dzīvoklī “smakām” nost.
Iepriekš izrauties gan varēja dodoties uz darbu Rīgā vai regulāri braucot uz sievas laukiem, bet pandēmijas dēļ arī tas tika liegts vai ierobežots. Aizvien vairāk sāka kaitināt dažādi sīkumi – gaismas trūkums, jo dzīvoklis zem priedēm, augšstāva kaimiņi, pagalma trūkums utt.
Viss rezultējās līdz tam, ka martā uzsākām sludinājumu ķemmēšanu. Galvenās prasības īpašumam – tuvu esošai dzīvesvietai, kājāmejams attālums līdz ciema centram un daudz, daudz gaismas. Meklējumos tika izmantots vietējā novada teritorijas plānojums, kadastrs.lv, LV GEO LIDAR karte, kā arī vietējās būvvaldes informācija. Pēc vairāku variantu apskates, izpētes, sarunām ar pārdevējiem un dažādām citām jautrībām, jūlijā tikām pie savas 3581m2 lielās pļavas ar Zemesgrāmatā nostiprinātu servitūtu.
Papīru kārtošanas laikā tika sagādāts kaut cik jaudīgs pļaujamais aparāts, kurš jau tuvākajā pirmajā minītalkā tika likts lietā. Talkā sadarītais:
- nopļauta zāle;
- celmu apzāģēšana uz servitūta ceļa, lai varētu iebraukt ar vieglo automāšīnu;
- notrimmerētas vietas, kur ar braucamo pļāvēja netikt.
